TSI absolvents - Valērijs Vavilovs BitFury Group: "Blokķēde - industrija par triljoniem dolāru" | TSI

Your question

Mēs būsim priecīgi atbildēt uz visiem Jūsu jautājumiem!

TSI absolvents - Valērijs Vavilovs BitFury Group: "Blokķēde - industrija par triljoniem dolāru"

http://www.tsi.lv/sites/default/files/styles/news_display_small/public/editor/news/shutterstock_1013146849.jpg?itok=qC6_SesE

Uzņēmums BitFury ir viens no pasaules lielākajiem dzelžu ražotājiem operāciju apstrādei kriptovalūtu tirgū. Tā dibinātājs Valērijs Vavilovs uzlej tēju viesnīcas vestibilā un stāsta par vienkāršu veidu, kā tikt galā ar džetlagu - laika joslu šķērsošanas diskomfortu. Proti, jācenšas ilgāk palikt nomodā, lai ilgo pārlidojumu laikā atslēgtos jebkādos apstākļos.

Vavilovs ceļo starp pilsētām, kas atrodas dažādās pasaules daļās. BitFury, kura ieņēmumi 2015.-2016. gadā bija 125 miljoni dolāru un kas piesaistījis aptuveni 120 miljonu dolāru riska kapitāla (pēc uzņēmuma informācijas), ir biroji Sanfrancisko, Honkongā, Londonā un Amsterdamā, datu centri Islandē un Gruzijā. Arī Maskavā BitFury komanda sākusi uzturēties arvien biežāk - 2015. gadā uzņēmuma investoru pulkam pievienojās riska kapitāla fonds iTech Capital, kura saknes meklējamas Krievijā; tas vadīja 20 miljonu dolāru investīciju piesaistes kārtu. 2017. gada sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka BitFury kopīgi ar integrētāju CROC pievērsies blokķēdes iniciatīvām, kas paredzētas tīmeklim.

Droši vien visievērojamākā vieta BitFury kartē ir privātā Nekera sala, kuru iegādājies Ričards Brensons. 2016. gada vasarā uzņēmums te sarīkoja Blockchain Summit. Tomēr T-kreklā ar apdruku un sporta kurpēs Vavilovs, šķiet, jūtas daudz ērtāk nekā uzvalkā, vakariņojot kopā ar Brensonu. Viņš stāsta nevis par kopīgajām sesijām ar miljardieri, bet par privāto blokķēdi, kas saistīta ar bitkoinu publisko blokķēdi. Kā jaunuzņēmums, kas sāka ar mikroshēmām, skaitļošanas jaudām un virtuālo valūtu, kļūst par globālu blokķēdes nodrošinātāju?

Uzticības eliksīrs 

Vavilovam blokķēdes tehnoloģijas attīstība ir kā kompensācija par interneta izraisītās revolūcijas izlaišanu. Viņš programmē jau kopš astotās klases un arī savu pirmo IT projektu īstenoja skolas laikā. Tolaik Vavilovs dzīvoja Rīgā. Blakus rajonā mita zēns, kurš pēc skolas visu naudu izšķērdēja spēļu automātos. Uzņēmējs atceras, ka zēna vecāki palūguši viņu uzrakstīt spēļu simulatoru. Par programmu mājas datoram, kur var nospēlēt nevis īstu, bet virtuālu naudu, Vavilovs nopelnīja savus pirmos 20 dolārus. 

Studiju laikā Rīgas Aviācijas universitātē (vēlāk to pārdēvēja par Transporta un sakaru institūtu) viņš jau strādāja uzņēmumā, kas izstrādāja datu bāzu sistēmas pašvaldībai: ar iedzīvotāju reģistriem, nekustamo īpašumu, nodokļu bāzēm. Deviņdesmito gadu beigās, kad sāka parādīties vienas lapas vietnes un apgriezienus uzņēma meklētājprogrammas, Vavilovs nolēma, ka tas viss nav nopietni. “Man izstrādes procesā bija valsts mēroga reģistru un datu bāzu, sarežģītu sistēmu integrācijas, megaslodzes projekti. Kāds vēl internets!* viņš atceras.

Iekļauties interneta jaunuzņēmumu straumē viņš mēģināja divtūkstošo gadu beigās - pārcēlās uz Kijevu un ar Ukrainas izstrādātājiem sāka apspriest sociālā tīkla izveidošanu. Latvijā One.lv un Draugiem.lv ātri palielināja auditoriju, un tieši One.lv kļuva par prototipu Krievijas Odnoklassniki. Bet drīz vien projekts tika iesaldēts - Ukrainas auditoriju piesaistīja Krievijas sociālie tīkli, un kļuva skaidrs, ka konkurēt būs sarežģīti.

Vavilovs pievērsās konsultācijām un projektu vadībai. Viņš atceras, ka reiz grāmatnīcā konstatējis, ka Devida Maistera grāmata “Profesionālo pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma vadīšana” maksā daudz dārgāk nekā pieprasītākās rokasgrāmatas programmēšanā. Taču 2010. gadā kāds telefona zvans lika Vavilovam no timekļa projektiem atkal pievērsties darbam ar datiem lielos projektos un lielām transakcijām. 

Pirmo reizi vārdu blokķēde uzņēmējs izdzirdēja, kad viņam piezvanīja Valērijs Ņebesnijs - vēl viens nākamais BitFury dibinātājs. Ņebesnijs apgalvoja, ka 15 gadus esot prātojis par to, kā izveidot “kaut ko labāku par internetu”. Izpētījis bitkoina protokola autora Satoši Nakomoto izgudrojumu, viņš sapratis, ka bitkoina protokola koncepcijā ir īstenots gandrīz viss, par ko viņš lauzījis galvu. Ne velti specializētajos forumos Ņebesnijs tiek saukts par idejisko. 

Iedziļinājies sadalītā reģistra tehnoloģijā, Vavilovs sliecās viņam piekrist. Blokķēde ļauj pamest uz digitālo vidi to, kas pat interneta laikmetā joprojām paliek uz papīra. BitFury dibinātāji uzskaita - līdz pat šim laikam mēs baidāmies pazaudēt apdrošināšanas polises, izrakstus no nekustamo īpašumu reģistra, uzņēmumi izlaiž papīra akcijas, vēlētāji urnās met papīra biļetenus... Visiem šiem dokumentiem ir analogi informācijas sistēmās, bet daudzlīmeņu pārbaužu nepieciešamība neļauj izzust to bezsaistes dubultniekiem.

Blokķēde, nemainot iepriekšējos ierakstus, var ierakstīt jebkādu informāciju. Tā var palīdzēt digitalizēt jebkādu informāciju pasaulē, bet piekļuve tai bez kaitējuma riska būs ikvienam, kas vēlas, skaidro Vavilovs. Viņa stāstos blokķēde ir tāds kā uzticības eliksīrs. Tīkla arhitektūras dēļ (bez dalībnieku vairākuma piekrišanas nav iespējams rediģēt datu bāzē ievadītās izmaiņas) infrastruktūras nodrošinātājs, kas agrāk bija uzticības garants, zaudē savu ekskluzīvo lomu. 

Pārbaudīt ierakstu korektumu var ikviens dalībnieks bez īpaša statusa. Vienkāršāka audita procedūra (audits tiek pārcelts tiešsaistes vidē) izrādās lētāka par auditu tradicionālajās sistēmās. “Katrs tokens (viens bitkoins satur aptuveni 100 miljonu tokenu) ir tāds kā tukšs digitālais sertifikāts, kurā var izvietot jebkādu digitalizētu aktīvu”, stāsta Vavilovs. 

Maksimāli izmantot silīciju 

Tagad uzņēmēji runā par blokķēdes izmantošanu visdažādākajās nozarēs - no veselības aizsardzības līdz autortiesībām -, bet BitFury vēsture sākās ar bitkoinu transakciju apstrādi, kas daudziem tā vai citādi asociējas ar spēlēšanu uz kriptovalūtu kursiem. Tomēr BitFury dibinātāji bitkoinu ieguvi sauc nevis par peļņas instrumentu, bet par “publiskās blokķēdes drošības nodrošinātāju”. Atlīdzību saņem tie, kas nodrošina tīkla drošību. Kāpēc? Tāpēc, ka bitkoins ir nevis naudas masa pierastā izpratnē, bet tikai ierakstu bloki par transakcijām, kas veiktas starp adresēm. 

Katrs bloks satur darba datus, transakciju sarakstu, mainera (cilvēka, kas radīja šo bloku) naudas maka numuru un unikālu identifikatoru (bloka parakstu), kas tiek aprēķināts pēc visa satura uz uzdotās kriptogrāfiskās funkcijas pamata (hešfunkcijas rezultāts - hešsumma). Identifikators ģenerējas tikai tad, ja atbilst pašreizējiem tikla sarežģītības apstākļiem; tiek pieņemta tikai neliela visu iespējamo variantu daļa, vērtībai ir jāiekļaujas noteiktā vērtību intervālā, kas sašaurinās līdz ar sarežģītības palielināšanos.

Hešfunkcija darbojas tā, ka pārbaudīt hešsummas īstumu ir vienkārši, bet, lai atrastu variantu, kas iekļaujas uzdotajā šaurajā intervālā, ir jāpatērē daudz laika un jāpāršķiro skaitļošanas jaudas. Ja kaut mazliet mainās saturs, hešsumma mainās kardināli. Tāpēc maineri nedaudz maina speciāla neko nenozīmējoša parametra nozīmi, saskaita hešsummu, pārbauda tās iekļaušanos sarežģītības uzdotajā intervālā, un tā tik ilgi, kamēr atrod piemērotu variantu vai kamēr tīkls nepaziņo, ka kāds jau ir atradis šādu bloku. Tad visi sāk meklēt nākamo bloku.

Maineri ir galvenā bitkoinu tīkla daļa, un viņu darbs tiek atalgots ar fiksētu summu par bloka atrašanu. Turklāt transakciju nosūtītāji var papildināt atlīdzību tam, kurš to apstrādā. Tā ir ēsma, lai maineri pēc iespējas ātrāk ķertos klāt blokam tieši šai transakcijai.

Jo vairāk neatkarīgu maineru izveido jaunus blokus, jo drošāks un stabilāks ir tīkls, un senāki bloki ir drošāki. Lai viltotu vienu pēdējo bloku, vajag ļoti daudz skaitļošanas resursu, bet, lai viltotu vecu bloku, ir jāvilto visi bloki, kas radušies pēc tā. Uzlaušanas uzdevuma sarežģītība palielinās proporcionāli bloka vecumam. 

2011. gadā Vavilovs un Ņebesnijs sāka iegūt bitkoinus uz centrālajiem procesoriem (CPU) un grafiskajiem procesoriem (GPU); bitkoina kurss tolaik nepārsniedza vienu dolāru. Pēc gada, kad bitkoina kurss sāka stabili pieaugt, uzņēmēji ķērās klāt bitkoinu ieguves dzelžu risinājumam, ja reiz hešfunkcijas atlases ātrumu tieši nosaka mainingam (faktiski - elektrībai) iztērēto investīciju apjoms, tad bitkoinu ieguves laikmetā būs pieprasījums pēc maksimāli ātriem specializētajiem ASIC (application-specific integrated circuit) čipiem.

Amerikas un Ķīnas ASIC mikroshēmu ražotāji jau bija konkurenti attiecībā uz to ražīgumu un vērtību. Avalon, viens no pirmajiem spēlētājiem šajā tirgū, 2012. gada septembrī paziņoja par drīzu 110-130 nm izmēra un aptuveni 1300 dolāru vērtas mikroshēmas piegādi. Tomēr Avalon gandrīz par pusotru gadu aizkavēja piegādes nepieciešamajā daudzumā. Savukārt Ņebesnijs pa šo laiku četrus mēnešus neizgāja no sava dzīvokļa Kijevā, jo bija pāri galvai ieracies darbā. 2013. gada pavasarī bija gatavs 55 nm čips, kas spēja apstrādāt 3,2 gigahešus sekundē. Tā īpatnība bija mazais enerģijas patēriņš - 0,83 vati uz gigahešu. Salīdzinājumam - Avalon pirmās paaudzes čipiem bija šādi raksturlielumi: 1,3 gigaheši sekundē čipam un 1500 vatu uz vienu gigahešu. 

Šajā posmā BitFury dibinātāji ieguldīja izstrādē aptuveni 110 tūkstošus dolāru. Nācās ieķīlāt dzīvokļus un aizņemties naudu no draugiem. Pirmā partija - vairāki desmiti tūkstošu mikroshēmu - tika atvesta no fabrikas Taivānā 2013. gada otrajā pusē. Kāds bija šo čipu konstrukcijas noslēpums? Tiem netika izmantoti sveši moduļi, izstrāde tika sākta no nulles. “Viss tiek darīts ar rokām un bez svešām bibliotēkām, čipā nav nekā lieka, un tas mums ļauj maksipāli izmantot silīcija iespējas,” skaidro Vavilovs. 

Industriāli apjomi

ASIC čipi bija jāuzstāda platēs, bet tās jāsaliek konteineros. Integrācijai katrā līmenī vajadzēja būt maksimāli energoefektīvai. Lai atrastu komplementārāko plašu izstrādātājus, Ņebesnijs un Vavilovs blokķēdes entuziastu forumā (Bitcointalk.org) atrada komandas, kas bija gatavas taisīt plates, izdalīja čipus aptuveni 20 komandām no Austrālijas, Bulgārijas, Malaizijas. NVS valstu komandām pirmās sērijas čipus iedeva bez maksas, un pēc dažām nedēļām BitFury bija plate no Ukrainas izstrādātājiem. Konteineru arī uztaisīja apakšuzņēmēji no Ukrainas - saņēmuši uzdevumu sešos vakarā, viņi atnesa samontēto bloku Ņebesnajam un Vavilovam jau desmitos no rīta. Atrast izplatītājus ASV un Eiropā caur to pašu Bitcointalk.org bija vienkāršāk par vienkāršu. 

Drīzumā mikroshēmu partiju apjoms bija rēķināms miljonos. 2014. gada rudenī BitFury pieteica jaunu čipu - 28 nm. 2015. gada oktobrī parādījās 16 nm čips. Galvenā šo mikroshēmu priekšrocība joprojām bija nelielais enerģijas patēriņš; tieši tas stimulēja masveida pārdošanu. Tiesa, citi ražotāji arī nesēdēja, rokas klēpī salikuši. Tas pats Avalon konsekventi citu pēc cita izlaida 110 nm, 55 nm, 40 nm un 28 nm čipus.

Līdz pat 2014. gadam BitFury nepiesaistīja ārējo finansējumu. Ražošanā bija jāinvestē vēl aptuveni 900 tūkstoši dolāru. No vienas puses, šie līdzekļi bija nodrošināti ar bitkoiniem, kurus uz to brīdi jau bija izdevies sarakt, no otras - ar ārējo investoru piesaistīšanu konkrētai čipu partijai (vēlāk viņi saņēma savu daļu čipu). Turklāt uzņēmumam nāca par labu bitkoina kursa lēciens 2013. gada beigās. 

Bitkoina vērtības pieaugums lielā mērā bija saistīts ar tā apspriešanu ASV Senātā. Eksperti aicināja atzīt kriptovalūtas bīstamību tikai to elektroniskās būtības dēļ un salīdzināja blokķēdes tehnoloģiju tās attīstības agrīnajos gados ar interneta izplatīšanās sākuma posmu. Vavilovs un Ņebesnijs saprata - pienācis īstais laiks izrāvienam. Viņus nemulsināja ziņojumi par bitkoinu biržu uzlaušanu un DDoS uzbrukumiem, kriptovalūtu aizliegumi Ķīnā, bitkoinu tīkla mērogošanas problēmu apspriešana (palielinoties maineru aktivitātei, kopiena sāka domāt par sistēmas caurlaides spējas palielināšanas veidiem). Fakts, ka kriptovalūta izturējusi tik daudz pārbaudījumu, tikai pierādīja tehnoloģijas pamatīgumu. 

2013. gada beigās uzņēmēji uzaicināja komandā gruzīnu ar Amerikas izglītību Džordžu Kikvadzi, kurš nodarbojās ar investīcijām hedžfondā York Capital Management un savulaik bija vadošais direktors uzņēmumā Sistēma Telekom. Kikvadze palīdzēja BitFury atvērt birojus Amsterdamā, Sanfrancisko un Vašingtonā. Turklāt divu gadu laikā uzņēmums, kurā nu jau bija vairāk nekā 70 darbinieku, izveidoja vairākus datu centrus rakšanai - vienu Islandē (jauda 10 megavatu), divus Gruzijā (pirmo - ar 20, otro - ar 40 megavatu jaudu) un Somijā (vēlāk tika slēgts). 

Investīcijas 

Investīcijas datu centros bija līdz 30 miljoniem dolāru katra, saka Vavilovs. Enerģijas izmantošanas efektivitātes koeficients (PUE) datu centriem pasaulē bija vidēji 1,7, bet BitFury komanda saviem datu centriem pazemināja to līdz 1,05, izmantojot imersijas dzesēšanas tehnoloģiju, kad ierīces tiek iegremdētas īpašās tvertnēs ar dielektrisku dzesētāju 3M Novec. BitFury iegādājās Honkongas jaunuzņēmumu Allied Control, kas piegādāja līdzīgas sistēmas (pēc Allied Control informācijas, to dzesēšanas efektivitāte ir 4000 reižu lielāka salīdzinājumā ar parasto gaisa dzesētāju). Darījuma summu BitFury dibinātāji neatklāj. 

Pēc datu centru izveides BitFury dibinātāji ir pievērsušies mobilo konteineru būvniecībai. Tā kā maininga ierīcēm lielākie izdevumi ir par elektrību, ir izdevīgi nepiesaistīties konkrētai valstij ar tiem vai citiem elektroenerģijas tarifiem, bet ievietot fermu lielā kastē un atstāt to darbojamies jebkurā pasaules vietā, kur ir elektrība un internets. Tāds pārvietojamais datu centrs ar jaudu viens megavats uzņēmumam izmaksā aptuveni 1 -1,2 miljonus dolāru. Turklāt saglabājas full custom izstrāžu priekšrocības - konteineros BitFury ir savas mikroshēmas, savas plates, savi serveri. Tas ļauj palielināt gan ieguves efektivitāti, gan kapitālās un operacionālās izmaksas. 
2013. gadā Kikvadze iepazīstināja BitFury dibinātājus ar investoriem Silīcija ielejā. 2014. gada beigās uzņēmums pabeidza finansējuma piesaistes kārtu par 20 miljoniem dolāru; tajā piedalījās Google Maps izstrādātājs Larss Rasmusens un pazīstamais riska kapitālists Bils Tajs. Fondu pārstāvji un privātie investori bija dzirdējuši par bitkoinu, bet blokķēdes kā tehnoloģijas darbības detaļās vēl nebija iedziļinājušies, atceras Vavilovs. 

Runas par BitFury tehnoloģiju bija dzirdamas arvien biežāk. Investori bija pieraduši mērīt interneta projektu izaugsmi ar auditorijas lielumu un lietotāju maksājumu summu palielināšanos, bet Kijevas uzņēmēji stāstīja par savu čipu priekšrocībām un perspektīvām blokķēdes lietotnēm biznesam; tās vēl nebija noformējušās jaunā industrijā. Bija jāpierāda, ka veiksmīgs būs ne tikai pats jaunuzņēmums, bet arī jaunais tirgus. Bils Tajs, starp citu, ir stāvējis pie daudzu mikroelektronikas komplektējošo sastāvdaļu ražotņu šūpuļa, tāpēc, izdzirdis stāstu par Ņebesnija četru mēnešu maratonu, vienatnē izstrādājot mikroshēmu, piekrita pievienoties. “Bija gadījumi, kad investori vispār nesaprata, ko mēs darām,” atzīstas Vavilovs. “Šādās situācijās laikam gan nevajag nevienu pārliecināt mainīt domas, bet jāmeklē citi.” 

Krievijas fonda ITech Capital vadošais partneris Gļebs Davidjuks atceras, ka viens no viņa draugiem strādājis BitFury un reiz pastāstījis par Vavilova un Ņebesnija meklējumu ceļu. “Es tolaik ne īpaši labi orientējos blokķēdes tehnoloģijās, bet viens ir skaidrs - mainings un kriptovalūtas ir tikai aisberga virsotne, pavisam neliela infrastruktūras daļa. Nākotnē blokķēde visdažādākajos veidos tiks izmantota mūsu ikdienas dzīvē.”

2015. gada jūlijā ITech Capital vadīja jaunu kārtu par 20 miljoniem dolāru (tajā piedalījās arī fonds LP). 2017. gada janvārī BitFury paziņoja par Credit China Fintech investīcijām 30 miljonu dolāru apjomā. Ieguves nozīme BitFury attīstībā pakāpeniski samazinājās. Iemesls galvenokārt ir tāds, ka līdz ar maineru skaita palielināšanos bitkoinu tiklā izrakt jaunu bloku kļūst arvien grūtāk. Tas saistīts ar bitkoina protokola dizainu. Tiklā katram jaunam blokam jāģenerējas aptuveni reizi desmit minūtēs, un tas nozīmē, ka līdz ar tīkla kopējās skaitļošanas jaudas palielināšanos prasības pret atsevišķa mainera jaudu arī palielinās. Turklāt atsevišķu lielu maineru (BitFury ir to vidū) arvien pieaugošie mērogi varēja apdraudēt bitkoinu tīkla stabilitāti. Ja kāds iegūs kontroli pār 51% tīkla skaitļošanas jaudas, viņš varēs manipulēt ar to pēc saviem ieskatiem (tā sauktais 51% uzbrukums). Ja mainers ir nonācis tādā privileģētā stāvokli, tas var vienpersoniski pārrakstīt ierakstus visos reģistra ierakstos (un saņemt visus bitkoinus), mainīt transakciju apstiprināšanas noteikumus, atņemt citiem peļņas mehānismus. 2014. gada jūnijā maininga pūls Ghash.io (manieri apvienojas pūlos, lai konsolidētu jaudas) dažas stundas atradās tieši tādā statusā, turklāt aptuveni 45% tā skaitļošanas jaudas nodrošināja tieši BitFury čipi. BitFury dibinātāji daļu skaitļošanas jaudu no Ghash.io izņēma, lai palīdzētu samazināt bitkoinu tīkla centralizācijas risku. 

Pūla lielums 2016. gada laikā bija 12% līmenī, saka Vavilovs. Pašlaik BitFury kontrolē aptuveni 9,4% bitkoinu tīkla skaitļošanas jaudas. “Šobrīd ekonomiski nav jēgas nodrošināt vairāk par 35% skaitļošanas jaudas - tad tu sāc konkurēt pats ar sevi”, Vavilovs skaidro. Tagad maineri pelna gan ar fiksētu atlīdzību (noteikts skaits monētu par izveidoto bloku), gan ar komisijas maksu no transakcijas. Pagaidām pirmais scenārijs nodrošina nesalīdzināmi lielākus ienākumus, bet turpmāk līdz ar bitkoinu tīkla paplašināšanos pakāpeniski arvien ienesīgāka kļūs tieši komisijas maksa. Tātad, jo vairāk ir transakciju nosūtītāju, jo izdevīgāk tas ir nopietniem maineriem. 

BitFury stratēģijai tas bija jauns pavērsiens. “Ieguve nodrošina blokķēdes tīkla drošību, bet, lai veidotu lielas globāla līmeņa sistēmas, izmantojot blokķēdi, ar to vien nepietiek,” skaidro Vavilovs. 

Līme blokķēdes lietotnēm

Uzņēmējs blokķēdi salīdzina ar uzskaites grāmatu. No tās nevar slepeni izraut lapu, tajā nevar piezīmēt nullīti pie jau ierakstīta skaitļa - grāmatas ieraksti tiek dalīti glabāti kopiju veidā, tūkstošos eksemplāru pie dažādiem cilvēkiem (tieši tā, kā bloku ķēdītes blokķēdes tīklā tiek glabātas daudzos mezglos). Tāpēc blokķēdi var izmantot jebkurā jomā, kur decentralizēti reģistri ļauj veikt operācijas ar digitālajiem aktīviem drošāk un efektīvāk.

Tagad BitFury izstrādā privātos blokķēdes tīklus, kuru pamatā būs bitkoina publiskā blokķēde. Vavilovs un Ņebesnijs to uzskata par visdrošāko - jo lielāka ir blokķēdes skaitļošanas jauda, jo grūtāk to uzlauzt; nepieciešamas salīdzināmas jaudas. Piemēram, uz privātajām blokķēdēm var pārcelt kontroli pār recepšu zāļu apriti un medicīniskās palīdzības kvalitāti - blokķēde var ierakstīt medicīnisko karšu, recepšu, slimības lapu un citus datus. Piekļuve ierakstiem bloku ķēdītē būs gan klīnikām, gan pacientiem, kā arī regulatoriem, apdrošinātājiem un aptiekām. Tad, piemēram, cilvēkam, kas zaudējis samaņu uz ielas, ir vairāk izredžu ātri saņemt steidzamu palīdzību, jo sistēma uzreiz nosūtīs paziņojumu tai poliklīnikai, kuras uzskaitē ir cietušais. 

Ieviešot blokķēdi, var uzreiz identificēt viltotu recepti, nepieļaut trešo personu piekļuvi ierobežotas aprites preparātu bāzēm.

Šā gada janvārī BitFury paziņoja par valsts reģistra palaišanu blokķēde kopīgi ar Gruzijas varas iestādēm. Nekustamā īpašuma objektam, kas jau kādam pieder, tiek piešķirts unikāls hešidentifikators. Nākamais solis - uz blokķēdes tehnoloģijas pamata darbojas zemesgabalu īpašuma tiesību pirkšanas un pārdošanas serviss. Hešidentifikatorus saņēma aptuveni 170 tūkstoši objektu. 

Drīz vien BitFury vienojās ar Ukrainas valdību par blokķēdes servisu ieviešanu valsts pārvaldē. Šā gada aprīlī par to tika parakstīts memorands. Risinājumi uz privātās blokķēdes bāzes, kas integrēti ar publisko blokķēdi, attieksies uz īpašuma tiesību, sabiedrisko pakalpojumu, sabiedriskās drošības, veselības aizsardzības un enerģētiskā sektora valsts reģistriem. Ieraksti blokos var kalpot par pases analogu, lai nekļūdīgi identificētu iedzīvotājus tiešsaistes servisos, kas saistīti ar resoru un valsts dienestu maksājumiem, vai, piemēram, lai nepieļautu iespēju manipulēt ar datiem, rīkojot vēlēšanas. Blokķēdes servisi, kad bloki satur arī informāciju par transakciju laiku (timestamping), var palīdzēt izsekot preču apriti. Sadalītajam reģistram piekļuvi saņem gan visi iepirkumu dalībnieki, gan arī nodokļu un kontroles institūcijas. Ideālā gadījumā tas novērš manipulāciju un korupcijas iespējas.

Bitfury Krievijā

Krievijā BitFury darbojas, lai izstrādātu blokķēdes infrastruktūru kādas bankas lielajiem investīciju projektiem, Forbes pastāstīja BitFury partnera CROC ģenerāldirektora pirmais vietnieks Dmitrijs Vasiļjevs. Blokķēdes tehnoloģija palīdzēs sadalītajā reģistrā izsekot līgumu un saistību ķēdītei no bankas līdz zemākā līmeņa apakšuzņēmējiem un nodrošinās līgumu izpildes kontroli. Tomēr īpaši gandarīts Vasiļjevs ir par blokķēdes izmantošanu ārpus bankas maksājumu jomas. “Tā ir tehnoloģija, kurai pateicoties jebkurš objekts neatkarīgi no tā, vai tas ir fizisks vai virtuāls, digitals vai ne, jebkāda darbība un jebkāda mijiedarbība uz visiem laikiem atstāj savas digitālās pēdas,” saka Vasiļjevs. “Blokķēde ļauj šiem objektiem (nav svarīgi, kas tas ir - darbgalds, kondicionētājs vai videokamera) tieši mijiedarboties, izmantojot viedlīgumus.” Līdz ar to šo tehnoloģiju varētu izmantot valsts dokumentu apritē, procesu digitalizēšanā holdingos un konsorcijos, lietu internetā. BitFury risinājumi būs konkurētspējīgi to augstā ražīguma dēļ, uzsver Vasiļjevs.

Vavilovs uzskata, ka blokķēde atrodas tādā pašā attīstības posmā, kādā internets bija 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Visi vēlējās izmēģināt jauno tehnoloģiju, taču baidījās likt uz to likmi, tāpēc īstenoja pusrisinājumus - veidoja iekštīklus (intranetus) vai, piemēram, iekšējus e-pasta dienestus, bet ārpusē turpināja izmantot pasta un kurjeru pakalpojumus. Taču agrāk vai vēlāk, kad tehnoloģija kļuva pierastāka, atsevišķus korporatīvos risinājumus nācās integrēt vienotā informācijas vidē. Par vienojošo posmu kļuva internets globālas starptautiskas ekosistēmas veidā, kādu mēs to pazīstam pašlaik. Tagad organizācijas ir gatavas eksperimentēt arī ar privāto blokķēdi, bet publiskā bitkonu blokķēde vēlāk kļūs par līmi starp iekšējām blokķēdes sistēmām.

Vai BitFury tie ir augsta ienesīguma projekti? Vavilovs pagaidām neatklāj pirmo ieviesto projektu nosacījumus. Parasti pirmajā gadā pasūtītājam tiek piedāvāti bezmaksas pilotprojekti, bet vēlāk BitFury varēs pelnīt ar komisijas maksu par transakcijām (ar ieguvi privātajās blokķēdes sistēmās nenopelnīsi). “Pašlaik nekustamā īpašuma reģistrēšana atkarībā no valsts maksā vairākus desmitus vai pat tūkstošus dolāru,” prāto Vavilovs. “Ja mēs ar blokķēdes tehnoloģiju spēsim samazināt šos izdevumus vairākas reizes, tad, teiksim, viens dolārs par transakciju būs taisnīga atlīdzība.”

Kamēr BitFwy testē privātās blokķēdes, uzņēmumam joprojām izdodas pelnīt ar ieguvi un mikroshēmu pārdošanu. 2015. un 2016. gadā BitFury kopējie ieņēmumi bija aptuveni 125 miljoni dolāru. Uzņēmuma plānos ir ieņēmumu lielāko daļu nodrošināt tieši ar privātās blokķēdes risinājumiem, tomēr tuvākajos gados dzelžu piegāde un transakciju process joprojām būs galvenais ienākumu avots. Uzņēmumiem, kas domā par privātu blokķēdi, ir alternatīvas: platformas Emercoin, Multichain, Corda, kā arī Ethereum, kas liek likmi uz viedlīgumiem; tās ļauj veidot korporatīvo blokķēdi. Projekts Hyperledger piedāvā veidot lietotnes un nozares platformas uz savu open-source risinājumu pamata.

Bet pagaidām BitFury, kas pirms pieciem gadiem pats bija jaunuzņēmums, atbalsta jaunos blokķēdes uzņēmumus. 2016. gadā BitFury dibinātāji izveidoja Blockchain Trust Acceleratorun GBBC (Global Blockchain Business Counselor). Pirmais attīsta blokķēdes projektus (pagaidām tā portfeli ir astoņi projekti), kas lielākoties orientēti uz sabiedriski noderīgu risinājumu ieviešanu. Pie akseleratora vēršas gan valstu pārstāvji, gan jaunuzņēmumu izstrādātāji, kas iepazīst blokķēdi un meklē gan tehniskos darbiniekus, gan veiksmīgu jaunievedumu piemēms. GBBC galvenokārt sadarbojas ar korporācijām, lai apmācītu biznesa pārstāvjus. Mērķis - nākotnē ieviest privātas blokķēdes. 

Vavilovs uzsver, ka par tehnoloģisko partneri var izvēlēties ne tikai BitFury, bet jebkuru piegādātāju. Daudz svarīgākā ir blokķēdes tehnoloģijas popularizēšana. Blockchain Trust Accelerator un GBBC nav iekļauti jauno projektu kapitālā un neņem no tiem maksu par konsultācijām. Jo vairāk dalībnieku blokķēdes ekosistēmā, jo labāk, saka Vavilovs. Viņš ir pārliecināts, ka agri vai vēlu blokķēde pavadīs jebkuru īpašuma tiesību reģistrāciju - no auto pirkšanas dīleru centrā līdz mājsaimnieces pīrāga receptes autortiesību reģistrācijai. “Šī industrija perspektīvā ir triljoniem dolāru vērta”, viņš saka.

Iespējams, ka topošais blokķēdes lietotņu tirgus nebūs tik iespaidīgs (pēc MarketResearch datiem, 2021. gada beigās tas būs aptuveni 2,3 miljardi dolāru). Tomēr fakts, ka BitFury ir viens no visbagātīgāk finansētajiem blokķēdes jaunuzņēmumiem, nozīmē, ka arī investori ir noskaņoti tikpat optimistiski kā Vavilovs un Ņebesnijs.

Blokķēde savieno caur Rīgu

Maskavā dzimušais Dmitrijs Volkovs ir SD Ventures dibinātājs. Tas ir starptautisks lietussarga zīmols tehnoloģiju un programmēšanas kompānijām, kas nesen ir pārcēlis grupas finanšu operācijas uz Rīgu, iegādājoties skaistu jūgendstila ēku 2000 m2 platībā Doma laukumā. Caur dažiem fondiem Dmitrijs ir investējis vairākos daudzsološos jaunuzņēmumos; pazīstamākais ir mūzikas pakalpojums Shazam.

Tā nav nejaušība, ka pēc pārcelšanās uz Rīgu viņa uzmanību piesaistīja arī Latvijas čempioni. Vispirms viņš investēja lieliskajā Latvijas dronu ražotājā AirDog, tad tieši un ar fonda iTech starpniecību ieguldīja 20 miljonus dolāru Valērija Vavilova uzņēmumā BitFury. SD Ventures izvēlējās BitFury kā investīciju mērķi, jo tas jau ražo mikroshēmas un pārvalda datu centrus, kas nodrošina blokķēdes tehnoloģijas un bitkoinu ieguves procesa vajadzības. Dmitrijs Volkovs Forbes atzīst, ka tas bija gudrs lēmums, jo ar blokķēdi saistīto investīciju atdeve ir 300% gadā. 

Avots:

Valerijs Vavilovs, BitFury Group

Jeļena Krauzova, Forbes Krievija

Papildu reportāža: Aleksandra Buimistere, Forbes Latvija

Izvēlēties produktu
Maksājuma summa
EUR
Vārds, Uzvārds
E-pasts