Populārzinātniskā atskaite par Pētnieciskā projektā 1.1.1.2/VIAA/1/16/095 "Enerģijas ražošanas, sadales un pārvaldības integrētais modelis" paveikto otrajā pusgadā

http://www.tsi.lv/sites/default/files/styles/news_display_small/public/editor/news/postdoc_logo1_9.jpg?itok=SHs7L_bg

Mūsu ikdienas dzīvi mājās un darbos nevar iedomāties neizmantojot elektrību. Elektroenerģijas patēriņš Latvijā un pasaulē turpina pieaugt. Daudzas valstis ir atkarīgas no naftas, akmeņoglēm vai dabasgāzes, lai iegūtu lielāko daļu sev nepieciešamās enerģijas. Bet, ņemot vērā energoapgādes drošību, paļaušanās uz fosilajiem kurināmajiem rada lielu problēmu, jo kādu dienu pasaulē tie beigsies vai kļūs pārāk dārgi, lai to ieguve būtu ekonomiski pamatota. Vēl viena liela problēma ir tā, ka fosilais kurināmais izraisa gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un izstaro siltumnīcefekta gāzes, kas veicina globālo sasilšanu. Šīs problēmas padara fosilā kurināmā izmantošanu par ekonomiski un ekoloģiski neefektīvu.

Mums ir jāsamazina enerģētiskā atkarība no fosilijām un jāsamazina enerģijas ražošanas no fosilā kurināmā ietekme uz valsts ekoloģiju un globālo vidi, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. Izņemot dažus atjaunojamus enerģijas avotus, piemēram, hidroenerģiju un ģeotermālo enerģiju, lielākā daļa no tām ir nestabilas, ne vienmēr ir pieejamas, un tāpēc tās ir ļoti grūti uzturēt un izmantot atsevišķi. Būtiski svarīgi atrast veidus, kā apvienot dažādus zaļās enerģijas avotus stabilās sistēmās ar lielu jaudu un nodrošināt efektīvu enerģijas pārvaldību un izplatīšanu valsts līmenī.

Pēdējo sešu mēnešu laikā, pamatojoties uz Latvijas situācijas piemēru, kopā ar projekta partneri no Japānas, MDBL, Keio Universitātes Kunihiko Okano un Hiromi Yamamoto no Centrālā pētniecības institūta elektroenerģijas nozarē (CRIEPI) Tokijā, tika prezentēta kombinētā bioloģiskā vēja enerģijas sistēma. 2018. gada 4.-8. jūnijā starptautiskajā Eiropas Japānas konferencē (EJC 2018) tika prezentēts zinātnisks raksts ar nosaukumu "Labākais enerģijas maisījuma modelis un elektroenerģijas ražošanas modelēšanas pieeja", kurā tika piedāvāts labākais enerģijas miksļa modelis konkrētajam gadījumam (BEMM-SC), Latvijas gadījumam un elektroenerģijas ražošanas simulācijas pieeju.

Ieviestā bio un  vēja sistēma balstās uz diviem atjaunojamiem avotiem - biomasas stacijām un vēja elektrostacijām. Kā parādījām mūsu darbā, abiem spēkstaciju veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tos individuāli lietojot: vēja enerģija ieguves objekti ir vieglāk uzturami un tiem nav vajadzīga liela platība, tomēr biomasas enerģija ir stabilāka un pieejamāka. Mēs apvienojām šos divu veidu elektrostacijas vienā bio vēja sistēmā. Rezultātā mēs prezentējām abu veidu spēkstaciju priekšrocības. Enerģijas maisījuma modelis sastāv no vēja spēkstacijas, kas savienota ar 14 biomasas spēkstacijām. Šāds bioloģiski tīrs vējš dod 51 MW elektroenerģijas. Ierosinātais enerģijas modelis tika pārbaudīts ar simulācijas modeļa palīdzību, pamatojoties uz detalizētu informāciju par vēja statistiku, īpašu vēja ģeneratora modeli un valsts zināmo elektroenerģijas patēriņa statistiku.

Kopā ar partneri no Japānas tika prezentēts zinātnisks raksts ar nosaukumu "Enerģijas ražotnes optimāla darba laika pieeja labākā enerģijas maisījuma modelī balstītu uz simulācijas analīzi", kurā aprakstīts jauns labākās enerģijas maisījuma modelis optimālam darbības laikam (BEMM-OOT), kas tika prezentēts starptautiskā daudznozaru konferencē par uzticamību un statistiku transportā un komunikācijā (RelStat 2018) 2018. gada 17.-20. oktobrī. Mūsu pētījumi parāda, ka ražotņu optimālais darbības laiks ir aprakstīts un aprēķināts, izmantojot rakstā izklāstīto pieeju. Šajā pieejā ņemta vērā elektroenerģijas patēriņa līkne un vairāku spēkstaciju parametru kopums, kas pastāv vai var tikt uzbūvēti interesējošajā reģionā. Jaudas sadalījumu konkrētām spēkstacijām aprēķināms kā dalījums starp ieguves avotiem, lai apmierinātu elektroenerģijas pieprasījumu.

Izvēlēties produktu
Maksājuma summa
EUR
Vārds, Uzvārds
E-pasts